Ostrovas rajons (Ostrovskiy Rayon)
Ostrovas rajons ir Krievijas Pleskavas apgabala administratīvais rajons. Rajons robežojas ar Pleskavas apgabala Pleskavas, Porhovas, Novorževas, Puškinskije Goru, Krasnogorodskas, Pitalovas un Palkinas rajoniem.
Izveidots 1927. gadā likvidētā Ostrovas apriņķa vietā. Gatavojoties Otrajam pasaules karam, 1938. gadā PSRS gar Pleskavas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Veļikajas upi izbūvēja Staļina līnijas nocietināto rajonu (Островский укрепрайон) ar 70 DOTiem. 1940. gada 15. jūnija rītausmā uz toreizējās Latvijas-PSRS robežas notika uzbrukums Latvijas robežsargu posteņiem (Masļenku robežincidents).
Savukārt Vērmahts Staļina līniju Ostrovas rajonā 1943. gadā otrajā pusē pārbūvēja par Panteras pozīciju (Panther-Stellung) jeb t.s. "Austrumu valni" (Ostwall), kas sastāvēja no galvenās aizsardzības līnijas Panther gar Veļikajas upi un papildus aizsardzības līnijas gar Latvijas—Krievijas robežu. "Austrumu vaļņa" aizsardzībai 1944. gada 16. — 26. martā Veļikajas labajā krastā notika 6. SS korpusa kauja par augstieni 93,4, ko kopš 1952. gada atzīmēja kā Latviešu leģiona karavīru dienu.
Izveidots 1927. gadā likvidētā Ostrovas apriņķa vietā. Gatavojoties Otrajam pasaules karam, 1938. gadā PSRS gar Pleskavas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Veļikajas upi izbūvēja Staļina līnijas nocietināto rajonu (Островский укрепрайон) ar 70 DOTiem. 1940. gada 15. jūnija rītausmā uz toreizējās Latvijas-PSRS robežas notika uzbrukums Latvijas robežsargu posteņiem (Masļenku robežincidents).
Savukārt Vērmahts Staļina līniju Ostrovas rajonā 1943. gadā otrajā pusē pārbūvēja par Panteras pozīciju (Panther-Stellung) jeb t.s. "Austrumu valni" (Ostwall), kas sastāvēja no galvenās aizsardzības līnijas Panther gar Veļikajas upi un papildus aizsardzības līnijas gar Latvijas—Krievijas robežu. "Austrumu vaļņa" aizsardzībai 1944. gada 16. — 26. martā Veļikajas labajā krastā notika 6. SS korpusa kauja par augstieni 93,4, ko kopš 1952. gada atzīmēja kā Latviešu leģiona karavīru dienu.
Ģeogrāfiskā karte - Ostrovas rajons (Ostrovskiy Rayon)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Krievija
Krievijas karogs |
80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir krievi, tās valsts valoda ir krievu, lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo Eiropas daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — Āzijas pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir Maskava, kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Vēl 15 Krievijas pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
RUB | Krievijas rublis (Russian ruble) | ₽ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
KV | Komi valoda (Komi language) |
RU | Krievu valoda (Russian language) |
TT | Tatāru valoda (Tatar language) |
CE | Čečenu valoda (Chechen language) |
CV | Čuvašu valoda (Chuvash language) |